Ikšķiles Mūzikas un mākslas skola

STARPTAUTISKS ERASMUS+ SEMINĀRS: KULTŪRAS UN RADOŠO INDUSTRIJU

SEKTORS: IETEKME UZ EKONOMIKU / 4. DECEMBRIS

3 decembrī Kauņas Pirmā mūzikas skola kļuva par norises vietu starptautiskam pasākumam, kas veltīts kultūras un radošo industriju tēmai. Dienu atklāja ERASMUS+ projekta “Social Vibes & Biz: music, technologies and social entrepreneurship” partneru – Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas (Latvija) – audzēkņu koncerts Giedriaus Kuprevičiaus koncertzālē. Jaunie Latvijas izpildītāji sniedza krāsainu muzikālu programmu, kas atklāja projekta būtību – mūzikas, radošuma un starptautiskās sadarbības nozīmi. Pēc koncerta notika starptautisks seminārs “International seminar on the creative industries sector and its impact on the economy / Kultūrinių ir kūrybinių industrijų sektorius: poveikis ekonomikai”, kurā piedalījās visu trīs projekta īstenošanā iesaistīto institūciju

pārstāvji: Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas direktors Spodris Kačans, Sociālās līderības asociācijas direktore Jurgita Bražinskienė un Kauņas Pirmās mūzikas skolas direktors Mindaugas Labanauskas.

Semināra mērķis bija sniegt skolotājiem un kultūras jomas speciālistiem padziļinātas zināšanas par kultūras un radošo industriju (KKI) sektora struktūru, tā ekonomisko un sociālo nozīmi, internacionalizācijas iespējām un praktiskajiem sadarbības ceļiem.

Uzdevumi ietvēra dalībnieku iepazīstināšanu ar KKI radīto ekonomisko vērtību, sektora ietekmi uz nodarbinātību, inovācijām un sociālo attīstību, kā arī ar aktuālajām izaugsmes tendencēm, izaicinājumiem un starptautisko kontekstu.

Semināra pirmajā daļā Sociālās līderības asociācijas direktore Jurgita Bražinskienė iepazīstināja ar Latvijas kultūras un radošo industriju sektoru, sistemātiski salīdzinot to ar situāciju Lietuvā un plašākā Eiropas kontekstā. Lektore uzsvēra, ka kultūras un radošās industrijas veido starpposmu starp kultūru un ekonomiku – tajās ietilpst darbības, kuru produkti un pakalpojumi ir kultūras, mākslinieciska vai radoša rakstura un balstīti intelektuālajā īpašumā, savukārt pats sektors nepārtraukti balansē starp māksliniecisko un komerciālo loģiku. Balstoties uz Lietuvas Kultūras ministrijas izmantoto KKI struktūru, J. Bražinskienė iezīmēja plašu jomu spektru: no amatniecības, dizaina, arhitektūras, kino, mūzikas, skatuves mākslām un izdevējdarbības līdz spēļu industrijai, kultūras izglītībai un dažādiem radošajiem pakalpojumiem. Viņa norādīja, ka tā ir viena no straujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm, kurā nozīmīga loma ir ne vien lieliem, bet arī maziem un mikro uzņēmumiem, īpaši reģionu attīstības kontekstā.

Prezentējot KKI radīto ekonomisko vērtību, lektore analizēja jaunākos datus, kas apliecina šī sektora nozīmīgo lomu Lietuvas

ekonomikā: KKI uzņēmumu īpatsvars starp visiem saimnieciskās darbības subjektiem sasniedz vairākus procentus, nozarē strādā desmitiem tūkstošu cilvēku, bet radītā pievienotā vērtība ir pielīdzināma vai pat lielāka nekā tādās tradicionālās nozarēs kā lauksaimniecība, nekustamo īpašumu operācijas vai pārtikas rūpniecība. Lai ilustrētu, kā radošums pārtop konkrētos ekonomiskos rezultātos, J. Bražinskienė prezentēja spilgtus Lietuvas

piemērus: starptautisku atzinību guvušo dizaina objektu HR Bank (Tukas EV, dizainers Lukas Avėnas), virtuālās realitātes projektus, kas balstīti uz M. K. Čurļoņa daiļradi (“Angelų takais”, “Pasaulių sutvėrimas”), kino nozares panākumus, ko lieliski ilustrē rekorda skatītāju skaita sasniegusī filma “Pietinia kronikas”, pasaulē pamanāmus Lietuvas mūzikas autoru un izpildītāju sasniegumus, par globālu fenomenu kļuvušo operu–performanci “Saulė ir jūra”, B-girl Nicka (Dominikas

Banevič) olimpisko medaļu breikingā, kā arī strauji augošo datorspēļu industriju ar pasaulē zināmiem darbiem “Cooking Fever” un “Human Fall Flat”.

Lektore plaši aplūkoja arī dažādu valstu kultūras un radošo industriju finansēšanas modeļus. Tika prezentēti Somijas, Nīderlandes, Apvienotās Karalistes, Francijas un Kanādas piemēri, izceļot ilgtermiņa valsts finansējumu, “arm’s length” principā strādājošo kultūras padomju lomu, loteriju līdzekļu izmantošanu, nodokļu atvieglojumus, kā arī inovāciju un eksporta veicināšanas instrumentus. Tāpat tika akcentēta fizisko personu iesaiste – filantropija, dalības programmas, kopfinansējums un labā prakse, piemēram, “Museokortti” un “Voordekunst” iniciatīvas.

Pievēršoties tieši Latvijai, J. Bražinskienė raksturoja šīs valsts KKI sektoru kā dinamisku tautsaimniecības daļu, kurā krustojas spēcīgas kultūras tradīcijas un mūsdienu inovācijas.

Viņa prezentēja empīriskus pētījumus, kas atklāj, kā radošie uzņēmumi mazākās reģionu pilsētās veicina ne tikai ekonomisko, bet arī vides, kultūras un sociālo ilgtspēju – tiek ieviesti aprites ekonomikas principi un “zero waste” risinājumi, radīti produkti, kas stiprina vietējo stāstu un simboliskā kapitāla nozīmi, kā arī veicina kopienu saliedētību un sociālo iekļaušanu. Šīs atziņas ir īpaši nozīmīgas izglītības un kultūras iestādēm, tostarp mūzikas skolām, kurām atveras jaunas iespējas radošajā uzņēmējdarbībā, izglītības projektos, audzēkņu karjeras ceļos radošo industriju jomā un starptautiskajā sadarbībā.

Semināra otrajā daļā Inovāciju aģentūras ArtTech Hub koordinatore Vaiva Marija Bružaitė nolasīja referātu “Lietuvas kultūras un radošo industriju sektora prezentācija: finansēšanas un internacionalizācijas iespējas”. Viņa detalizēti izklāstīja, kā Inovāciju aģentūra ar savām pamatdarbībām – inovāciju veicināšanu, uzņēmējdarbības attīstību un eksporta paplašināšanu – atbalsta kultūras un radošo industriju sektoru Lietuvā. Pēc referentes teiktā, aģentūra sniedz konsultācijas, organizē apmācības un mentoringu, palīdz jaunuzņēmumiem un jau nostiprinājušies uzņēmumiem plānot izaugsmi, veic eksporta diagnostiku, izstrādā eksporta ceļa kartes, koordinē biznesa misijas un nacionālos stendus starptautiskajās izstādēs, kā arī palīdz atrast ārvalstu partnerus.

Topošais ArtTech Hub, kā uzsvēra V. M. Bružaitė, ir telpa, kurā satiekas māksla, tehnoloģijas un bizness. Tajā paredzētas testēšanas (“sandbox”) programmas inovatīviem risinājumiem, pirmskomerciālie iepirkumi un mērķēti pasākumi, kuru mērķis ir savienot radošos profesionāļus ar “GovTech”, “GreenTech”, “BioTech”, kosmosa un citu jomu inovāciju ekosistēmu dalībniekiem. Referente iepazīstināja ar jaunākajiem datiem par Lietuvas KKI sektoru: 2024. gadā tajā darbojās gandrīz 3700 uzņēmumu, no kuriem aptuveni 35 procentus veidoja reklāmas aģentūras; kopumā KKI veido ap 3 procentiem no visiem uzņēmumiem valstī. Nozarē nodarbināti aptuveni 53 tūkstoši cilvēku, bet vēl vairāk nekā 22 tūkstoši radošo profesionāļu strādā kā pašnodarbinātas personas, tātad kopumā šī joma aptver aptuveni 4 procentus no valsts darba tirgus. Kultūras un radošās industrijas sniedz apmēram 3 procentus no IKP – tas ir salīdzināms ar pārtikas un dzērienu rūpniecības daļu un atsevišķos gadījumos pat pārsniedz atsevišķas augsto tehnoloģiju nozares. Īpaši izceļama ir datorspēļu izstrādes industrija, kas jau tagad ģenerē aptuveni

300 miljonus eiro gada apgrozījumu un līdz 2030. gadam tiecas pārsniegt viena miljarda eiro robežu; 2024. gadā KKI eksporta apjoms sasniedza 596 miljonus eiro, un Lietuvas radošie produkti un pakalpojumi tiek eksportēti uz vairāk nekā 100 tirgiem.

1. M. Bružaitė ieskicēja plašo KKI apakšnozaru spektru: dizainu un amatniecību, izdevējdarbību, reklāmu, audiovizuālo radīšanu un IT (videospēles, digitālo un virtuālo saturu), arhitektūru, muzeju un galeriju darbību, kultūras tūrismu, mūziku un skatuves mākslas.

Pēc referentes domām, tieši šī daudzveidība ļauj sektoram saglabāt dinamiku un atvērtību inovācijām. Tālāk viņa prezentēja ArtTech Hub stratēģiskos virzienus: individuālās konsultācijas radošajiem profesionāļiem un uzņēmumiem, piekļuve informācijai par finansēšanas instrumentiem, specializētas (pre-)akcelerācijas programmas, kā arī nacionālās un starptautiskās tīklošanās iespējas – sākot ar dalību starptautiskos pasākumos un beidzot ar mērķētām “matchmaking”

sesijām ar biznesa un akadēmiskajiem partneriem.

Ievērojama uzmanība tika pievērsta līdz 2027. gadam ar ES līdzekļiem finansētajai KKI akseleratora programmai.

Pre-akcelerācijas posmā tiek radīti priekšnoteikumi biznesa modeļu un vērtības piedāvājuma pilnveidei, finanšu plānošanai, pārdošanas stiprināšanai, digitalizācijas attīstībai un sociālās ietekmes izvērtēšanai. “ArtTech” akselerators ir vērsts uz radošo produktu digitalizāciju, inovatīvu pakalpojumu izstrādi, radošuma komercializāciju un intelektuālā īpašuma aizsardzību. Citas akselerācijas programmas – e-komercijas, eksporta un aprites ekonomikas jomā – palīdz radošajiem profesionāļiem stiprināt mārketingu tiešsaistē, optimizēt e-veikala darbību, plānot eksporta stratēģijas, analizēt mērķa tirgus un ieviest ilgtspējas principus.

Savu prezentāciju V. M. Bružaitė noslēdza, uzsverot, kādēļ Lietuva ir pievilcīga valsts starptautiskajiem partneriem radošo industriju jomā: valstī ir ļoti augsts digitalizācijas līmenis, spēcīgi dizaina, datorspēļu un audiovizuālā satura sektori, kā arī strauji augošas ar tehnoloģijām cieši saistītas radošās jomas. Nākotnes izaugsmes perspektīvas tiek saistītas ar tālāku digitalizācijas padziļināšanu, KKI pakalpojumu eksporta paplašināšanu, audiovizuālās ražošanas piesaisti, radošo aktivitāšu klasterizāciju lielākajās pilsētās un talantu ekosistēmas stiprināšanu.

Starptautiskais ERASMUS+ seminārs Kauņas Pirmajā mūzikas skolā kļuva par nozīmīgu platformu dialogam starp izglītības, kultūras un biznesa sektoriem. Pasākums stiprināja projekta “Social Vibes &

Biz: music, technologies and social entrepreneurship” partneru sadarbību un iedrošināja turpināt meklēt jaunus veidus, kā integrēt radošumu, tehnoloģijas un sociālo uzņēmējdarbību mūsdienu izglītības praksē.

Erasmus projekta ietvaros, Kauņas 1. Mūzikas skolā norisinājās Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas klavieru nodaļas audzēkņu koncerts. Paldies skolotājām Zandai Grīnbergai – Grundulei, Viktorijai Radomanei, Tatjanai Borovskai, Edītei Graudiņai, Mairai  Līdumai, Elgai  Jankovskai.